Jaunumi skaidras naudas aprites uzraudzības kārtībā. Vai būtu jāsatraucas?

Kā zināms, Finanšu ministrija, pildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam iekļautos pasākumus ar mērķi ierobežot skaidras naudas apriti, ir sagatavojusi priekšlikumus par grozījumu veikšanu Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumos Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”. Atbilstoši šiem priekšlikumiem paredzēts, ka kredītiestādēm un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem trīs mēnešus pēc noteikumu spēkā stāšanās būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam sliekšņa deklarācijas par fiziskas personas skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk. Paredzēts, ka sliekšņa deklarācijas būs jāiesniedz par darījumiem, kas veikti no 2025. gada 1. janvāra.

Plānotie grozījumi jau paspējuši izraisīt plašu rezonansi sabiedrībā, raisot bažas par pārlieku lielu kontroli no Valsts ieņēmumu dienesta puses, ņemot vērā, ka iedzīvotāju ikdienas skaidras naudas lietošanas paradumi varētu piesaistīt nepamatotu Valsts ieņēmumu dienesta interesi, saskatot tajos nodokļu nenomaksāšanas riskus.

Finanšu ministrija gan steidz mierināt, norādot, ka minētie grozījumi nekādi neierobežo personu iespējas iemaksāt vai izņemt skaidru naudu no konta, kas pārsniedz arī noteiktos 750 eiro (iemaksājot) un 1500 eiro (izņemot), un ka plānotās izmaiņas skar tikai regulējumu attiecībā uz to, kā finanšu iestādes sniedz informāciju valsts iestādēm.

Pašreiz likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikts, ka finanšu iestādēm, gadījumos, kad tās konstatē aizdomīgus darījumus valsts ieņēmumu jomā, ir pienākums par to ziņot Valsts ieņēmumu dienestam. Atbilstoši plānotajām izmaiņām, finanšu iestādes no šī pienākuma tiks atbrīvotas, proti, tām nebūs vairs papildus pienākums, ziņojot par aizdomīgiem darījumiem valsts ieņēmumu jomā, bet tā vietā finanšu iestādes Valsts ieņēmumu dienestam sniegs informāciju par visiem fizisko personu veiktu skaidras naudas iemaksas darījumiem, sākot no 750 eiro, un izmaksas darījumiem, sākot no 1500 eiro.

Atbilstoši iecerei, ar grozījumiem vienlaikus tiek panākts arī tas, ka finanšu iestāžu klienti vairs netiek pakļauti izpētes darbībām situācijās, kad potenciālā pārkāpuma summa nesasniedz kriminālatbildības slieksni. Kā ieguvums no plānotajām izmaiņām tiek norādīts, ka finanšu iestādēm vairs nevajadzēs veltīt resursus tam, lai pētītu iespējamu nodokļu nenomaksāšanu gadījumos, kad klients izīrē īpašumu vai pārdod savas personiskās lietas.

Tomēr plānoto izmaiņu sekas būs plašākas, un tās neaprobežosies tikai ar pienākumu pārdali starp finanšu iestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu attiecībā uz nodokļu nenomaksāšanas risku konstatēšanu.

Paši grozījumu autori jau norāda, ka plānoto izmaiņu mērķis ir ne tikai pilnveidot sliekšņu deklarāciju iesniegšanas regulējumu, bet arī nodrošināt skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicināt labprātīgu nodokļu saistību izpildi, citiem vārdiem sakot, grozījumu autori norāda uz nepieciešamību efektīvāk kontrolēt skaidras naudas apriti ar mērķi identificēt nodokļu nenomaksas riskus.

Šajā sakarā arī Valsts ieņēmumu dienests uzsver, ka no finanšu iestādēm saņemtā informācija tiks izmantota risku analīzei, kopā ar citu dienesta rīcībā esošo informāciju par konkrēto nodokļu maksātāju, lai konstatētu iespējamu ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Praksē tas nozīmē, ka katrs gadījums, kad tiks sasniegts noteiktais skaidras naudas iemaksas vai izmaksas slieksnis, tiks uzskatīts par riska faktoru, kas jāizvērtē.

Valsts ieņēmumu dienests gan norāda, ka padziļināti tiks izvērtēti tikai tie gadījumi, kad radīsies aizdomas par būtiskiem nodokļu nenomaksas riskiem. Tomēr šajā kontekstā svarīgākais ir nevis tas, kādus faktorus Valsts ieņēmumu dienests izvērtēšanas procesā ņems vērā, bet gan apstāklis, ka izvērtēšanai tiks pakļauti visi, kuri sasnieguši noteikto skaidras naudas iemaksas vai izmaksas slieksni, kas līdz šim nebija. Saprotams, ka tas obligāti nenozīmē, ka katrs gadījums izraisīs Valsts ieņēmumu dienesta pastiprinātu interesi, kā rezultātā, piemēram, varētu tikt lemts par kādu kontroles pasākuma uzsākšanu. Tomēr šāda iespējamība ir jāņem vērā. Jāņem vērā arī būtu tas, ka kritēriji, pēc kuriem dienests vadīsies, lemjot par turpmākajām darbībām, katrā konkrētajā gadījumā var atšķirties, ņemot vērā konkrētas personas profilu.

Vienmēr pastāv risks, ka Valsts ieņēmumu dienesta darījuma interpretācija var atšķirties no tā patiesās būtības. Minētais izriet no apstākļa, ka Valsts ieņēmumu dienests bieži vien bez papildus informācijas iegūšanas nevar pārliecināties par konkrētas iemaksātās naudas izcelsmi vai konkrēta izmaksas darījuma mērķi. Tā, piemēram, uzņēmuma valdes locekļa regulāra rīcība, kādā noteiktā laika periodā, izņemot skaidru naudu no uzņēmuma norēķinu konta un iemaksājot to uzņēmuma kasē, noteiktos apstākļos var tikt interpretētā kā aizdomīga rīcība, kas, iespējams, norāda uz “aplokšņu algu” izmaksu risku, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienestam nav zināms tālākais naudas ceļš. Protams, šādos gadījumos Valsts ieņēmumu dienests var pieprasīt nodokļu maksātājam sniegt nepieciešamo informāciju un pārliecināties par darījumu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Tomēr būtu jārēķinās ar to, ka ne vienmēr Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā personas sniegtās ziņas par konkrētu darījumu var tikt uzskatītas par pietiekamām, tas ir, tādām, kas dienesta ieskatā ļauj pilnībā pārliecināties par darījuma būtību. Šajā sakarā Valsts ieņēmumu dienestam nereti tiek pārmests, ka tas administratīvā procesa ietvaros iestādē tas vienpusēji vērtē saņemto informāciju, neņemot vērā personas sniegto viedokli un argumentus.

Turklāt jāņem vērā arī tas, ka grozījumu autori īpaši uzsvēruši plānoto izmaiņu nozīmi cīņā  ar “aplokšņu algām”. Tā Valsts ieņēmumu dienests norāda uz konkrētu mērķa grupu – mazajiem uzņēmumiem un to valdes locekļiem, kuriem, dienesta ieskatā, ir paaugstināts nodokļu nenomaksas risks, kas izriet no apstākļa, ka izņemtā skaidrā nauda varētu tikt izmantota „aplokšņu algu” izmaksām. Grozījumu autori norāda, ka grozījumu rezultātā Valsts ieņēmumu dienests iegūs datus, kuru analīze ļaus indikatīvi konstatēt potenciālu “aplokšņu algu” maksāšanu, neveicot laikietilpīgas pārbaudes iespējamo risku identificēšanai.

Kā zināms, par “aplokšņu algu” izmaksu atbildība paredzēta arī Krimināllikumā, kas nozīmē, ka noteiktos apstākļos informācija par personas veiktajiem skaidras naudas iemaksas un izmaksas darījumiem var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai. Tā, Kriminālprocesa likuma normas paredz, ka kriminālprocesu var uzsākt iegūstot ziņas, kuras tikai norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, turklāt kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.

No minētā var izdarīt secinājumu, ka izmaiņu rezultātā Valsts ieņēmumu dienestam, iegūstot lielāku informācijas apjomu par personu veiktajām skaidras naudas iemaksām un izmaksām, dienesta redzeslokā nonāks plašāks personu loks, kas savukārt var nozīmēt plašākus kontroles pasākumus.

Protams, ir grūti prognozēt, cik plaši Valsts ieņēmumu dienests plāno izmanot iegūto informāciju. Tas atkarīgs no paša Valsts ieņēmumu dienesta definētiem kritērijiem – par to, kādiem riska faktoriem būtu jāpievērš uzmanība, kā arī no dienesta kapacitātes veikt noteiktus kontroles pasākumus. Tomēr jebkurā gadījumā iedzīvotājiem būs jārēķinās ar to, ka līdz šim ierastie skaidras naudas lietošanas paradumi, kas skar skaidras naudas iemaksas un izmaksas, tagad varētu izraisīt Valsts ieņēmumu dienesta interesi.

Autors: Jurģis Krīgers