Aktualitātes un ieskats tiesību jautājumos

Par lietu Sabiedrība vēlējās celt tiesā civilprasību pret fizisku personu, taču tai nebija zināma šīs personas dzīvesvietas adrese. Tāpēc sabiedrība vērsās valsts iestādē (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē), kuras kompetencē ir Fizisko personu reģistrā iekļauto ziņu izsniegšana, lūdzot sniegt informāciju par personas dzīvesvietu. Pieprasījumā tā norādīja personas vārdu, uzvārdu, adresi, bankas konta numuru, bijušo darba vietu un Valsts policijas materiālu par atteikumu

Par lietu Lietas pamatā ir gadījums, kad nepilngadīgam pacientam ar iedzimtu sirds anomāliju veica plānveida operāciju, pēc kuras viņam radās smagi un neatgriezeniski nervu sistēmas darbības traucējumi. Pieteicējs vērsās pēc atlīdzības no Ārstniecības riska fonda, un apgabaltiesa piesprieda maksimālo iespējamo atlīdzības apmēru. Viens no apgabaltiesas secinājumu pamatiem bija atzinums, ka operācijas veikšanai netika saņemta pacienta (viņa vecāku kā likumisko pārstāvju) inform

1. Par lietu VSIA "Latvijas Valsts ceļi" kā pasūtītājs bez iepriekšēja atklāta konkursa noslēdza līgumu ar konkrētu uzņēmumu par pārkrauto transportlīdzekļu svēršanas iekārtas modernizāciju un uzturēšanu. Pasūtītājs izmantoja tā saukto sarunu procedūru — izņēmuma kārtību, kas ļauj slēgt līgumu bez iepirkuma izsludināšanas, ja tehnisku iemeslu dēļ pakalpojumu var sniegt tikai viens konkrēts piegādātājs. Cits uzņēmums uzskatīja, ka šāda izvēle bijusi nepamatota, un vērsās tiesā

SIA “Anda Pauniņa zvērinātu advokātu birojs” sniedza juridisko atbalstu SIA “Mūsa Mežciems” (iepriekšējais nosaukums SIA “Auto Blitz”) nozīmīgā apvienošanās darījumā, kura ietvaros SIA “Mūsa Mežciems” iegādājās SIA “Auto Bassadone” aktīvus. Šī darījuma rezultātā SIA “Mūsa Mežciems” paplašināja Latvijā pārstāvēto auto zīmolu skaitu, kā arī pārņēma auto tirdzniecības vietu Rīgā, Biķernieku ielā 145. Ar aktīvu pirkuma darījumu SIA “Mūsa Mežciems” paplašināja savu pārstāvēto auto

Par lietu Lieta bija saistīta ar sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra bez likvidācijas. Uzņēmumu reģistrs bija konstatējis, ka sabiedrība nav sniegusi ziņas par tās patiesajiem labuma guvējiem un pēc brīdinājuma saņemšanas šo trūkumu nav novērsusi. Tādēļ vispirms tika pieņemts lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu, bet vēlāk – par tās izslēgšanu no komercreģistra. Sabiedrības dalībnieks centās panākt abu lēmumu atcelšanu, norādot arī uz mantiskajām sekām, jo pēc sabi

1. Par lietu Darbinieks noslēdza darba līgumu par apsaimniekošanas pārrauga amatu, paredzot pārbaudes laiku un darba attiecību sākumu 2023. gada 1. augustā. Tomēr tieši darba attiecību uzsākšanas dienā darba devējs informēja, ka darbiniekam darbā nav jāierodas un sekos darba līguma uzteikums pārbaudes laikā. Vēlāk darbinieks saņēma rakstveida uzteikumu, kas bija pamatots ar Darba likuma normām par darba līguma izbeigšanu pārbaudes laikā. Darbinieks vērsās tiesā, lūdzot atzīt

1. Par lietu Lieta bija par to, vai pašvaldības vadītājas dalība videomateriālos, kas priekšvēlēšanu periodā publicēti pašvaldības sociālā tīkla kontā, var tikt uzskatīta par priekšvēlēšanu aģitāciju. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija secinājis, ka pašvaldības domes priekšsēdētāja, izmantojot pašvaldības resursus, videomateriālos popularizējusi sevi kā deputāta kandidāti. Videomateriālos tika stāstīts par pašvaldībā paveiktajiem darbiem un izglītības inf

Mūsu birojs veiksmīgi pārstāvēja klientu sarežģītā komerctiesību strīdā, kurā tika prasīta klienta izslēgšana no sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku sastāva. Prasītājs apgalvoja, ka mūsu klients vairāku gadu laikā esot nodarījis sabiedrībai būtisku kaitējumu, tostarp saistībā ar uzņēmuma pārvaldību, noslēgtajiem darījumiem un citiem komercdarbības jautājumiem. Uz šī pamata tika celta prasība par klienta izslēgšanu no sabiedrības dalībnieku skaita. Gan pirmās instan

Maksātnespēja kā parāda piedziņas instruments – kad tas nestrādā Parādu piedziņā bieži tiek uzskatīts, ka pietiek atsaukties uz iespējamo maksātnespējas procesu, lai parādnieks samaksātu parādu. Tomēr prakse rāda – šī pieeja nereti ir ne tikai neefektīva, bet pat kaitīga pašam kreditoram. To skaidri apstiprina arī Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 17. marta spriedums litā SPC‑6/2026, kurā analizēta robeža starp parāda piedziņu tiesas ceļā un maksātnespējas procesa izmanto

Mūsu birojs veiksmīgi pārstāvēja klientu komerctiesību strīdā par sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu atcelšanu. Strīds radās, jo klientam – sabiedrības dalībniekam – netika pienācīgi paziņots par sapulci, kurā tika pieņemti sabiedrībai būtiski lēmumi, kas ierobežoja mūsu klieta kā sabiedrības dalībnieka tiesības un intereses. Tiesa pievienojās visiem mūsu argumentiem un atzina, ka sabiedrības dalībnieku sapulces paziņošanas kārtība bija pārkāpta, liedzot mūsu klientam pie

Kā zināms, Finanšu ministrija, pildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam iekļautos pasākumus ar mērķi ierobežot skaidras naudas apriti, ir sagatavojusi priekšlikumus par grozījumu veikšanu Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumos Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”. Atbilstoši šiem priekšlikumiem paredzēts, ka kredītiestādēm un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem trīs mēn