Cik plaši ārstam jāinformē pacients pirms riskantas operācijas?

Par lietu

Lietas pamatā ir gadījums, kad nepilngadīgam pacientam ar iedzimtu sirds anomāliju veica plānveida operāciju, pēc kuras viņam radās smagi un neatgriezeniski nervu sistēmas darbības traucējumi. Pieteicējs vērsās pēc atlīdzības no Ārstniecības riska fonda, un apgabaltiesa piesprieda maksimālo iespējamo atlīdzības apmēru. Viens no apgabaltiesas secinājumu pamatiem bija atzinums, ka operācijas veikšanai netika saņemta pacienta (viņa vecāku kā likumisko pārstāvju) informētā piekrišana. Iestādes, kas iesaistījās lietā valsts puses interesēs, kasācijas sūdzībās apstrīdēja arī šo vērtējumu, taču Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.

Tiesas secinājumi

Senāts uzsvēra, ka formāli parakstīta piekrišanas veidlapa pati par sevi nav pietiekama — izšķirošs ir tas, cik plaši un konkrēti pacients vai viņa likumiskie pārstāvji faktiski tika informēti par riskiem. Šajā lietā konstatēts, ka pat ārstniecības personas iepriekš nebija paredzējušas risku, kas galu galā īstenojās — tas liecināja par nepietiekamu informēšanu.

Senāts atgādināja, ka piekrišanai ārstniecībai jābūt balstītai uz savlaicīgu informāciju par ārstniecības mērķi, riskiem, sekām un metodēm. Jo nopietnāka un riskantāka ir paredzētā ārstniecība, jo plašākai jābūt sarunai ar pacientu, lai viņš vai viņa pārstāvis objektīvi izprastu iespējamās sekas. Vispārīga norāde, ka "jebkurai operācijai ir riski", nav pietiekama — pretējā gadījumā piekrišana var tikt sniegta neapdomīgi.

Būtiski, ka Senāts skaidroja: operācijas veikšana bez informētas piekrišanas nav tikai viens no vairākiem apsvērumiem, kas ietekmē kaitējuma atlīdzības apmēru. Tā pati par sevi padara ārstniecību nepamatotu, un tādēļ nav attaisnojuma tās radītajām sekām — arī tām, kas varētu iestāties pat pienācīgi veiktas operācijas gadījumā.

Praktiska nozīme

Šī atziņa ir svarīga ikvienam, kam jāpieņem lēmums par riskantu ārstniecību — gan pacientiem, gan vecākiem, kas lemj par bērna ārstēšanu. Tā atgādina, ka tiesības uz izsmeļošu, saprotamu informāciju nav formalitāte, un standarta veidlapas parakstīšana pati par sevi nepierāda, ka piekrišana bijusi informēta. Ārstniecības iestādēm tas norāda uz nepieciešamību nodrošināt un spēt pierādīt patiesu, ne vien formālu pacienta informēšanas procesu — jo tā trūkums var būtiski ietekmēt atbildību par ārstniecības sekām.

Ja jums ir jautājumi par pacienta tiesībām, informēto piekrišanu vai atlīdzību par ārstniecībā nodarīto kaitējumu, sazinieties ar mūsu biroju — palīdzēsim izvērtēt jūsu situāciju.