Ko darīt, ja ir nepieciešami cilvēka dati prasības celšanai tiesā, bet valsts iestāde formāli atsakās tos sniegt?

Par lietu

Sabiedrība vēlējās celt tiesā civilprasību pret fizisku personu, taču tai nebija zināma šīs personas dzīvesvietas adrese. Tāpēc sabiedrība vērsās valsts iestādē (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē), kuras kompetencē ir Fizisko personu reģistrā iekļauto ziņu izsniegšana, lūdzot sniegt informāciju par personas dzīvesvietu. Pieprasījumā tā norādīja personas vārdu, uzvārdu, adresi, bankas konta numuru, bijušo darba vietu un Valsts policijas materiālu par atteikumu ierosināt krimināllietu. Iestāde informāciju atteicās sniegt, norādot, ka nav zināms personas kods. Sabiedrība vērsās administratīvajā tiesā, kas tās pieteikumu apmierināja un uzlika iestādei pienākumu izsniegt pieprasīto informāciju. Par šo spriedumu iestāde iesniedza kasācijas sūdzību Senātā.

Tiesas secinājumi

Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, atzīstot pirmās instances tiesas spriedumu par pareizu.

Senāts norādīja: ja likums personai izvirza prasību tiesas pieteikumā norādīt atbildētāja personas datus, valstij pēc iespējas jānodrošina, lai persona šos datus varētu iegūt — citādi tiktu nepamatoti ierobežotas tiesības vērsties tiesā. Tāpēc iestāde, saņemot šādu informācijas pieprasījumu, nedrīkst rīkoties formāli — tai jāiesaistās un no savas puses jācenšas palīdzēt identificēt personu, par kuru dati tiek prasīti, tostarp sadarbojoties ar pieprasītāju. Nav pieļaujams atteikt informācijas izsniegšanu tikai tāpēc, ka nav norādīts personas kods, jo valstī nav izveidots mehānisms, kā personas varētu uzzināt citu personu personas kodus.

Senāts arī uzsvēra: ja pieprasītājam ir leģitīma interese — šajā gadījumā nepieciešamība celt civilprasību — un tas vēlas iegūt tikai vienas konkrētas personas datus, formāla atsaukšanās uz datu aizsardzības regulējumu vai citu personu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību nav pamatota.

Praktiska nozīme

Senāta nolēmums ir aktuāls ikvienam, kam jāceļ tiesā prasība, bet trūkst pilnas informācijas par otru pusi — piemēram, tā dzīvesvietas adreses vai personas koda. Senāts apstiprina, ka valsts iestādes nedrīkst formāli noraidīt informācijas pieprasījumus, atsaucoties vienīgi uz personas koda trūkumu vai vispārīgiem datu aizsardzības apsvērumiem, ja pieprasītājam ir leģitīma interese un sniegtā informācija ir pietiekama personas identificēšanai. Iestādei ir pienākums pēc iespējas aktīvi līdzdarboties, palīdzot identificēt personu, par kuru dati tiek prasīti.

Ja saskaraties ar līdzīgu situāciju un valsts iestāde atsakās sniegt nepieciešamo informāciju prasības celšanai tiesā, sazinieties ar mūsu biroju — palīdzēsim izvērtēt jūsu iespējas un, ja nepieciešams, pārstāvēsim jūsu intereses.