Vai parāda piedziņu var panākt ar parādnieka maksātnespēju?

Maksātnespēja kā parāda piedziņas instruments – kad tas nestrādā

Parādu piedziņā bieži tiek uzskatīts, ka pietiek atsaukties uz iespējamo maksātnespējas procesu, lai parādnieks samaksātu parādu. Tomēr prakse rāda – šī pieeja nereti ir ne tikai neefektīva, bet pat kaitīga pašam kreditoram.

To skaidri apstiprina arī Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 17. marta spriedums litā SPC‑6/2026, kurā analizēta robeža starp parāda piedziņu tiesas ceļā un maksātnespējas procesa izmantošanu kā parāda atgūšanas līdzekli.

Strīds par parādu un maksātnespēja nav savienojami

Senāts vēlreiz uzsvēra būtisku principu – maksātnespējas process nav paredzēts strīdu izšķiršanai par parāda esību.

Ja starp pusēm notiek tiesvedība par parāda esību vai apmēru un parādnieks šo parādu apstrīd un aizstāv savu pozīciju tiesā, tad maksātnespējas process nedrīkst tikt izmantots kā spiediena instruments pret parādnieku.

Konkrētajā lietā kreditors bija vienlaikus vērsies tiesā ar prasību par parāda piedziņu un paralēli iesniedzis maksātnespējas pieteikumu, atsaucoties uz to, ka parādnieks nebija reaģējis uz kreditora maksātnespējas brīdinājumu. Senāts atzina, ka šāda kreditora rīcība, mēģinot pamatot parādnieka maksātnespējas pasludināšanu ar parādnieka reakcijas neesamību uz maksātnespējas brīdinājumu, nav pieļaujama, jo maksātnespējas process nav alternatīva parastai tiesvedībai un strīdu risināšanai par parādu.

Kāpēc maksātnespēja bieži ir slikts risinājums parāda piedziņā?

No praktiskā viedokļa šis spriedums ilustrē vairākas būtiskas atziņas, kas ir svarīgas ikvienam kreditoram.

1. Maksātnespēja nepaātrina naudas atgūšanuPat ja maksātnespējas process tiek pasludināts, tas nenozīmē, ka kreditors savu naudu saņems ātri vai vispār saņems. Bieži mantas nepietiek, un kreditors paliek ar daļēju apmierinājumu vai pat bez apmierinājuma vispār.

2. Strīda gadījumā maksātnespēja var tikt noraidītaJa parādnieks apstrīd parādu un strīds jau tiek skatīts tiesā, maksātnespējas pieteikums var tikt noraidīts vai pats process – izbeigts. Rezultātā zaudēts laiks un nauda.

Ko Senāts pateica skaidri?

Vienkārši sakot, Senāts nostiprināja jau iepriekš judikatūrā pausto domu: ja kreditors pats ir uzsācis tiesvedību par parāda piedziņu, tas vien jau liecina par strīda pastāvēšanu, un parādnieka maksātnespējas virzines šādā situācijā nav pamatots instruments.

No šī Senāta sprieduma arī var izdarīt secinājumu, ka parādnieka klusēšana un nereaģēšana uz kreditora maksātnespējas procesa brīdinājumu automātiski nenozīmē, ka parāds ir neapstrīdēts no parādnieka puses. Parādnieka iebildumus pret kreditora prasību jāvērtē nevis formāli jeb ir vai nav parādnieka atbilde uz maksātnespējas brīdinājumu, bet pēc būtības, proti, vai no visiem apstākļiem kopsakarā neizriet parādnieka iebildumi pret parādu.

Parādu piedziņa ir stratēģija, nevis viens solis

Šis spriedums labi ilustrē vienu no sastopamajām kļūdām praksē – kreditora paļaušanos uz maksātnespēju kā universālu risinājumu un līdzekli, kā piespiest parādnieku samaksāt parādu. Tomēr efektīva parāda piedziņa parasti prasa situācijas juridisko analīzi, pareizā instrumenta izvēli - prasības celšana, nodrošinājumi, sarunas, laika un procesuālo risku izvērtēšanu. Atsevišķos gadījumos maksātnespēja ir pamatota, taču visai bieži tā ir pēdējā, nevis pirmā izvēle, ja kreditors vēlas saņemt sava parāda samaksu.

Noslēgumā

Gan kreditoriem, gan parādniekiem šis Senāta spriedums atgādina vienu būtisku lietu, proti, ka parādu piedziņā nav universālu risinājumu, un kreditora rīcība, iniciējot parādnieka maksātnespēju, ne vienmēr strādā.

Ja vēlaties atgūt parādu efektīvāk vai saprast, kā aizstāvēties pret nepamatotiem maksātnespējas draudiem, ieteicams jau sākotnēji izstrādāt pārdomātu juridisko stratēģiju kopā ar advokātu. Mūsu advokātu birojs palīdzēs izvērtēt Jūsu situāciju un atrast praktiski efektīvāko risinājumu.

Sazināties ar mums varat, izmantojot e-pasta adresi info@paunins.lv.