Priekšvēlēšanu aģitācija vai sabiedrības informēšana? Senāts nosaka robežas

1. Par lietu

Lieta bija par to, vai pašvaldības vadītājas dalība videomateriālos, kas priekšvēlēšanu periodā publicēti pašvaldības sociālā tīkla kontā, var tikt uzskatīta par priekšvēlēšanu aģitāciju.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija secinājis, ka pašvaldības domes priekšsēdētāja, izmantojot pašvaldības resursus, videomateriālos popularizējusi sevi kā deputāta kandidāti. Videomateriālos tika stāstīts par pašvaldībā paveiktajiem darbiem un izglītības infrastruktūras attīstību. KNAB uzskatīja, ka šāda komunikācija priekšvēlēšanu periodā radīja netiešu aicinājumu balsot par konkrētu personu un politisko spēku, tādēļ pieteicējai tika uzdots atlīdzināt prettiesiski izlietotos pašvaldības finanšu līdzekļus 1105 euro apmērā.

Pieteicēja KNAB lēmumu pārsūdzēja. Administratīvā apgabaltiesa viņas pieteikumu apmierināja, norādot, ka videomateriālos netika pieminētas vēlēšanas, partija vai deputāta kandidāta statuss, kā arī nebija izmantota partijas simbolika. Tiesa uzskatīja, ka šie materiāli bija pašvaldības sabiedrības informēšanas pasākumi, nevis priekšvēlēšanu aģitācija.

Senātam bija jāizvērtē, vai apgabaltiesa pareizi piemērojusi Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma normas un vai pietiekami ņēmusi vērā visus apstākļus, kas var liecināt par netiešu priekšvēlēšanu aģitāciju.

2. Tiesas secinājumi

Senāts uzsvēra, ka priekšvēlēšanu aģitācija nav tikai tiešs aicinājums balsot par konkrētu kandidātu vai politisko partiju. Tā var izpausties arī netieši — kā darbību vai paziņojumu kopums, kas objektīvi veicina konkrētas personas vai politiskā spēka popularitāti vēlētāju acīs.

Senāts norādīja, ka, vērtējot iespējamu priekšvēlēšanu aģitāciju, nepietiek analizēt tikai atsevišķus vārdus vai formālo saturu. Ir jāvērtē viss kopējais konteksts: publikācijas saturs, izplatīšanas laiks un veids, adresātu loks, iesaistīto personu statuss, izmantotie resursi, kopējais iespaids un objektīvais rezultāts.

Senāts īpaši uzsvēra, ka netiešas aģitācijas konstatēšanai nav nepieciešams, lai materiālā būtu pieminētas vēlēšanas, kandidāts vai politiskā partija. Pietiek ar to, ka informācijas saturs vai tās izplatīšanas konteksts objektīvi var veicināt vēlētāju labvēlību pret konkrētu personu vai politisko spēku.

Senāts arī norādīja, ka būtiska nozīme ir arī tam, kas informāciju sniedz. Ja pozitīvu informāciju par pašvaldības darbu priekšvēlēšanu periodā sniedz pašvaldības domes priekšsēdētāja, viņas amata autoritāte un publiskā atpazīstamība var ietekmēt to, kā šo vēstījumu uztver vēlētāji.

Senāts paskaidroja, ka pašvaldībām nav aizliegts priekšvēlēšanu periodā informēt sabiedrību par savu darbu. Tomēr šāda komunikācija ir jāvērtē īpaši rūpīgi. Ja tā pēc satura, formas un kopējā iespaida objektīvi popularizē konkrētu amatpersonu vai politisko spēku, tā var tikt atzīta par priekšvēlēšanu aģitāciju.

Īpaši svarīgs ir publisko resursu izmantošanas jautājums. Pašvaldības finansēta komunikācija var radīt nepamatotas priekšrocības amatpersonai, kura kandidē vēlēšanās, jo sabiedrības informēšanai paredzētie resursi vienlaikus var stiprināt šīs personas publisko tēlu.

Tādēļ Senāts atzina, ka apgabaltiesa nebija pilnībā izvērtējusi visus tiesiski nozīmīgos apstākļus. Apgabaltiesas spriedums tika atcelts, un lieta nodota jaunai izskatīšanai.

3. Praktiska nozīme

Šis spriedums ir nozīmīgs ikvienam, kas ir iesaistīts publiskajā komunikācijā priekšvēlēšanu periodā — īpaši pašvaldībām, valsts iestādēm, amatpersonām un politiskajiem spēkiem.

No sprieduma izriet, ka priekšvēlēšanu aģitācija var būt arī netieša. Tas nozīmē, ka ar to vien nepietiek, ka publikācijā nav vārdu “balso par mani”, partijas logo vai tieša aicinājuma balsot. Izšķiroša nozīme var būt tam, kādu kopējo iespaidu vēstījums rada vēlētājam.

Praktiski tas nozīmē, ka priekšvēlēšanu periodā iestādēm un amatpersonām jābūt īpaši uzmanīgām, publicējot informāciju par paveiktajiem darbiem, sasniegumiem vai attīstības projektiem. Pat sabiedrības informēšanas materiāls var radīt juridiskus riskus, ja tas vienlaikus objektīvi popularizē konkrētu kandidātu vai politisko spēku.

Senāta spriedums arī atgādina, ka publiskie resursi nedrīkst tikt izmantoti tā, lai vēlēšanu konkurencē kādam kandidātam rastos nepamatotas priekšrocības. Tādēļ pirms šādu materiālu publicēšanas ir būtiski izvērtēt ne tikai to saturu, bet arī laiku, formu, izplatīšanas kanālu un iespējamo ietekmi uz vēlētājiem.

Ja jums ir jautājumi par priekšvēlēšanu aģitāciju, publisko resursu izmantošanu vai iestādes komunikācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, mūsu advokātu birojs var palīdzēt izvērtēt situāciju un atrast juridiski drošu risinājumu.